fastidio

See also: fastidió

Italian

Etymology

Borrowed from Latin fastidium.

Pronunciation

  • IPA(key): /fasˈti.djo/
  • Rhymes: -idjo
  • Hyphenation: fa‧stì‧dio

Noun

fastidio m (plural fastidi)

  1. trouble, bother, nuisance

Derived terms

Anagrams

  • fidatosi

Latin

Etymology

From fastīdium.

Pronunciation

Verb

fastīdiō (present infinitive fastīdīre, perfect active fastīdīvī or fastīdiī, supine fastīdītum); fourth conjugation

  1. to loathe, dislike, despise
  2. to disdain, scorn

Usage notes

The passive voice means "to disgust." (For example, translating "You disgust me" can yield "Mē(mē) fastīdīris" or "Tē fastīdiō.")

Conjugation

   Conjugation of fastīdiō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present fastīdiō fastīdīs fastīdit fastīdīmus fastīdītis fastīdiunt
imperfect fastīdiēbam fastīdiēbās fastīdiēbat fastīdiēbāmus fastīdiēbātis fastīdiēbant
future fastīdiam fastīdiēs fastīdiet fastīdiēmus fastīdiētis fastīdient
perfect fastīdīvī,
fastīdiī 		fastīdīvistī,
fastīdiistī 		fastīdīvit,
fastīdiit 		fastīdīvimus,
fastīdiimus 		fastīdīvistis,
fastīdiistis 		fastīdīvērunt,
fastīdīvēre,
fastīdiērunt,
fastīdiēre
pluperfect fastīdīveram,
fastīdieram 		fastīdīverās,
fastīdierās 		fastīdīverat,
fastīdierat 		fastīdīverāmus,
fastīdierāmus 		fastīdīverātis,
fastīdierātis 		fastīdīverant,
fastīdierant
future perfect fastīdīverō,
fastīdierō 		fastīdīveris,
fastīdieris 		fastīdīverit,
fastīdierit 		fastīdīverimus,
fastīdierimus 		fastīdīveritis,
fastīdieritis 		fastīdīverint,
fastīdierint
passive present fastīdior fastīdīris,
fastīdīre 		fastīdītur fastīdīmur fastīdīminī fastīdiuntur
imperfect fastīdiēbar fastīdiēbāris,
fastīdiēbāre 		fastīdiēbātur fastīdiēbāmur fastīdiēbāminī fastīdiēbantur
future fastīdiar fastīdiēris,
fastīdiēre 		fastīdiētur fastīdiēmur fastīdiēminī fastīdientur
perfect fastīdītus + present active indicative of sum
pluperfect fastīdītus + imperfect active indicative of sum
future perfect fastīdītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present fastīdiam fastīdiās fastīdiat fastīdiāmus fastīdiātis fastīdiant
imperfect fastīdīrem fastīdīrēs fastīdīret fastīdīrēmus fastīdīrētis fastīdīrent
perfect fastīdīverim,
fastīdierim 		fastīdīverīs,
fastīdierīs 		fastīdīverit,
fastīdierit 		fastīdīverīmus,
fastīdierīmus 		fastīdīverītis,
fastīdierītis 		fastīdīverint,
fastīdierint
pluperfect fastīdīvissem,
fastīdiissem 		fastīdīvissēs,
fastīdiissēs 		fastīdīvisset,
fastīdiisset 		fastīdīvissēmus,
fastīdiissēmus 		fastīdīvissētis,
fastīdiissētis 		fastīdīvissent,
fastīdiissent
passive present fastīdiar fastīdiāris,
fastīdiāre 		fastīdiātur fastīdiāmur fastīdiāminī fastīdiantur
imperfect fastīdīrer fastīdīrēris,
fastīdīrēre 		fastīdīrētur fastīdīrēmur fastīdīrēminī fastīdīrentur
perfect fastīdītus + present active subjunctive of sum
pluperfect fastīdītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — fastīdī — — fastīdīte —
future — fastīdītō fastīdītō — fastīdītōte fastīdiuntō
passive present — fastīdīre — — fastīdīminī —
future — fastīdītor fastīdītor — — fastīdiuntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present fastīdīre fastīdīrī fastīdiēns —
future fastīdītūrum esse fastīdītum īrī fastīdītūrus fastīdiendus,
fastīdiundus
perfect fastīdīvisse,
fastīdiisse 		fastīdītum esse — fastīdītus
future perfect — fastīdītum fore — —
perfect potential fastīdītūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
fastīdiendī fastīdiendō fastīdiendum fastīdiendō fastīdītum fastīdītū

Descendants

  • English: fash (via Middle French)
  • French: fâcher
  • Italian: fastidire, fastidiare
  • Spanish: hastiar, fastidiar

References

  • “fastidio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “fastidio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • fastidio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Pronunciation

  • IPA(key): /fasˈtidjo/ [fasˈt̪i.ð̞jo]
  • Rhymes: -idjo
  • Syllabification: fas‧ti‧dio

Etymology 1

Inherited from Old Spanish, borrowed from Latin fastīdium. Compare the inherited doublet hastío.

Noun

fastidio m (plural fastidios)

  1. annoyance; irritation
    Synonym: irritación

Etymology 2

See the etymology of the corresponding lemma form.

Verb

fastidio

  1. first-person singular present indicative of fastidiar

Further reading

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.