fatigatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of fatīgō.
Participle
fatīgātus (feminine fatīgāta, neuter fatīgātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | fatīgātus | fatīgāta | fatīgātum | fatīgātī | fatīgātae | fatīgāta | |
| genitive | fatīgātī | fatīgātae | fatīgātī | fatīgātōrum | fatīgātārum | fatīgātōrum | |
| dative | fatīgātō | fatīgātae | fatīgātō | fatīgātīs | |||
| accusative | fatīgātum | fatīgātam | fatīgātum | fatīgātōs | fatīgātās | fatīgāta | |
| ablative | fatīgātō | fatīgātā | fatīgātō | fatīgātīs | |||
| vocative | fatīgāte | fatīgāta | fatīgātum | fatīgātī | fatīgātae | fatīgāta | |