flagratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of flagrō.
Participle
flagrātus (feminine flagrāta, neuter flagrātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | flagrātus | flagrāta | flagrātum | flagrātī | flagrātae | flagrāta | |
| genitive | flagrātī | flagrātae | flagrātī | flagrātōrum | flagrātārum | flagrātōrum | |
| dative | flagrātō | flagrātae | flagrātō | flagrātīs | |||
| accusative | flagrātum | flagrātam | flagrātum | flagrātōs | flagrātās | flagrāta | |
| ablative | flagrātō | flagrātā | flagrātō | flagrātīs | |||
| vocative | flagrāte | flagrāta | flagrātum | flagrātī | flagrātae | flagrāta | |