fokou
West Makian
Etymology
From fo- (transitivizer) + kou (“to break (intr.)”).
Pronunciation
- IPA(key): /ɸo.ˈko.u/
Verb
fokou
Conjugation
| singular | plural | |||
|---|---|---|---|---|
| inclusive | exclusive | |||
| 1st person | tofokou | mofokou | afokou | |
| 2nd person | nofokou | fofokou | ||
| 3rd person | inanimate | ifokou | dofokou | |
| animate | ||||
| imperative | nofokou, fokou | fofokou, fokou | ||