hiaturus
Latin
Etymology
Future active participle of hiō.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [hi.aːˈtuː.rʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [i.aˈt̪uː.rus]
Participle
hiātūrus (feminine hiātūra, neuter hiātūrum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | hiātūrus | hiātūra | hiātūrum | hiātūrī | hiātūrae | hiātūra | |
| genitive | hiātūrī | hiātūrae | hiātūrī | hiātūrōrum | hiātūrārum | hiātūrōrum | |
| dative | hiātūrō | hiātūrae | hiātūrō | hiātūrīs | |||
| accusative | hiātūrum | hiātūram | hiātūrum | hiātūrōs | hiātūrās | hiātūra | |
| ablative | hiātūrō | hiātūrā | hiātūrō | hiātūrīs | |||
| vocative | hiātūre | hiātūra | hiātūrum | hiātūrī | hiātūrae | hiātūra | |