inalto

Latin

Etymology

From in- +‎ altō.

Pronunciation

Verb

inaltō (present infinitive inaltāre, perfect active inaltāvī, supine inaltātum); first conjugation

  1. to raise on high; to exalt

Conjugation

   Conjugation of inaltō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present inaltō inaltās inaltat inaltāmus inaltātis inaltant
imperfect inaltābam inaltābās inaltābat inaltābāmus inaltābātis inaltābant
future inaltābō inaltābis inaltābit inaltābimus inaltābitis inaltābunt
perfect inaltāvī inaltāvistī inaltāvit inaltāvimus inaltāvistis inaltāvērunt,
inaltāvēre
pluperfect inaltāveram inaltāverās inaltāverat inaltāverāmus inaltāverātis inaltāverant
future perfect inaltāverō inaltāveris inaltāverit inaltāverimus inaltāveritis inaltāverint
passive present inaltor inaltāris,
inaltāre 		inaltātur inaltāmur inaltāminī inaltantur
imperfect inaltābar inaltābāris,
inaltābāre 		inaltābātur inaltābāmur inaltābāminī inaltābantur
future inaltābor inaltāberis,
inaltābere 		inaltābitur inaltābimur inaltābiminī inaltābuntur
perfect inaltātus + present active indicative of sum
pluperfect inaltātus + imperfect active indicative of sum
future perfect inaltātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present inaltem inaltēs inaltet inaltēmus inaltētis inaltent
imperfect inaltārem inaltārēs inaltāret inaltārēmus inaltārētis inaltārent
perfect inaltāverim inaltāverīs inaltāverit inaltāverīmus inaltāverītis inaltāverint
pluperfect inaltāvissem inaltāvissēs inaltāvisset inaltāvissēmus inaltāvissētis inaltāvissent
passive present inalter inaltēris,
inaltēre 		inaltētur inaltēmur inaltēminī inaltentur
imperfect inaltārer inaltārēris,
inaltārēre 		inaltārētur inaltārēmur inaltārēminī inaltārentur
perfect inaltātus + present active subjunctive of sum
pluperfect inaltātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — inaltā — — inaltāte —
future — inaltātō inaltātō — inaltātōte inaltantō
passive present — inaltāre — — inaltāminī —
future — inaltātor inaltātor — — inaltantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present inaltāre inaltārī inaltāns —
future inaltātūrum esse inaltātum īrī inaltātūrus inaltandus
perfect inaltāvisse inaltātum esse — inaltātus
future perfect — inaltātum fore — —
perfect potential inaltātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
inaltandī inaltandō inaltandum inaltandō inaltātum inaltātū

References

  • “inalto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • "inalto", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
  • inalto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.