inligaturus

Latin

Etymology

Future active participle of inligō.

Participle

inligātūrus (feminine inligātūra, neuter inligātūrum); first/second-declension participle

  1. alternative form of illigāturus

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative inligātūrus inligātūra inligātūrum inligātūrī inligātūrae inligātūra
genitive inligātūrī inligātūrae inligātūrī inligātūrōrum inligātūrārum inligātūrōrum
dative inligātūrō inligātūrae inligātūrō inligātūrīs
accusative inligātūrum inligātūram inligātūrum inligātūrōs inligātūrās inligātūra
ablative inligātūrō inligātūrā inligātūrō inligātūrīs
vocative inligātūre inligātūra inligātūrum inligātūrī inligātūrae inligātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.