lamentatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of lāmentō.

Participle

lāmentātus (feminine lāmentāta, neuter lāmentātum); first/second-declension participle

  1. lamented, bewailed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative lāmentātus lāmentāta lāmentātum lāmentātī lāmentātae lāmentāta
genitive lāmentātī lāmentātae lāmentātī lāmentātōrum lāmentātārum lāmentātōrum
dative lāmentātō lāmentātae lāmentātō lāmentātīs
accusative lāmentātum lāmentātam lāmentātum lāmentātōs lāmentātās lāmentāta
ablative lāmentātō lāmentātā lāmentātō lāmentātīs
vocative lāmentāte lāmentāta lāmentātum lāmentātī lāmentātae lāmentāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.