lenitus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of lēniō.

Participle

lēnītus (feminine lēnīta, neuter lēnītum); first/second-declension participle

  1. softened

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative lēnītus lēnīta lēnītum lēnītī lēnītae lēnīta
genitive lēnītī lēnītae lēnītī lēnītōrum lēnītārum lēnītōrum
dative lēnītō lēnītae lēnītō lēnītīs
accusative lēnītum lēnītam lēnītum lēnītōs lēnītās lēnīta
ablative lēnītō lēnītā lēnītō lēnītīs
vocative lēnīte lēnīta lēnītum lēnītī lēnītae lēnīta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.