lenio

Latin

Etymology

From lēnis (“smooth, soft, gentle”).

Pronunciation

Verb

lēniō (present infinitive lēnīre, perfect active lēnīvī or lēniī, supine lēnītum); fourth conjugation

  1. to soften, soothe
    Synonyms: dēlēniō, levō, allevō, alleviō, molliō
    Antonyms: dūrō, obdūrō
  2. to mollify, assuage, appease, pacify
    Synonyms: sōpiō, mītigō, mānsuēscō, mānsuētō, permulceō, mānsuēfaciō, commītigō, levō, sileō, plācō, restinguō, compōnō, domō, dēlēniō, sēdō, ēlevō, allevō, alleviō, coerceō
    Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, efferō, exciō, perpellō, concieō, concitō, impellō, īnflammō, cieō, moveō, ērigō, mōlior, incendō, adhortor

Usage notes

  • Virgil contracts the imperfect to lēnībat, lēnībant.

Conjugation

   Conjugation of lēniō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present lēniō lēnīs lēnit lēnīmus lēnītis lēniunt
imperfect lēniēbam lēniēbās lēniēbat lēniēbāmus lēniēbātis lēniēbant
future lēniam lēniēs lēniet lēniēmus lēniētis lēnient
perfect lēnīvī,
lēniī 		lēnīvistī,
lēniistī 		lēnīvit,
lēniit 		lēnīvimus,
lēniimus 		lēnīvistis,
lēniistis 		lēnīvērunt,
lēnīvēre,
lēniērunt,
lēniēre
pluperfect lēnīveram,
lēnieram 		lēnīverās,
lēnierās 		lēnīverat,
lēnierat 		lēnīverāmus,
lēnierāmus 		lēnīverātis,
lēnierātis 		lēnīverant,
lēnierant
future perfect lēnīverō,
lēnierō 		lēnīveris,
lēnieris 		lēnīverit,
lēnierit 		lēnīverimus,
lēnierimus 		lēnīveritis,
lēnieritis 		lēnīverint,
lēnierint
passive present lēnior lēnīris,
lēnīre 		lēnītur lēnīmur lēnīminī lēniuntur
imperfect lēniēbar lēniēbāris,
lēniēbāre 		lēniēbātur lēniēbāmur lēniēbāminī lēniēbantur
future lēniar lēniēris,
lēniēre 		lēniētur lēniēmur lēniēminī lēnientur
perfect lēnītus + present active indicative of sum
pluperfect lēnītus + imperfect active indicative of sum
future perfect lēnītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present lēniam lēniās lēniat lēniāmus lēniātis lēniant
imperfect lēnīrem lēnīrēs lēnīret lēnīrēmus lēnīrētis lēnīrent
perfect lēnīverim,
lēnierim 		lēnīverīs,
lēnierīs 		lēnīverit,
lēnierit 		lēnīverīmus,
lēnierīmus 		lēnīverītis,
lēnierītis 		lēnīverint,
lēnierint
pluperfect lēnīvissem,
lēniissem 		lēnīvissēs,
lēniissēs 		lēnīvisset,
lēniisset 		lēnīvissēmus,
lēniissēmus 		lēnīvissētis,
lēniissētis 		lēnīvissent,
lēniissent
passive present lēniar lēniāris,
lēniāre 		lēniātur lēniāmur lēniāminī lēniantur
imperfect lēnīrer lēnīrēris,
lēnīrēre 		lēnīrētur lēnīrēmur lēnīrēminī lēnīrentur
perfect lēnītus + present active subjunctive of sum
pluperfect lēnītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — lēnī — — lēnīte —
future — lēnītō lēnītō — lēnītōte lēniuntō
passive present — lēnīre — — lēnīminī —
future — lēnītor lēnītor — — lēniuntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present lēnīre lēnīrī lēniēns —
future lēnītūrum esse lēnītum īrī lēnītūrus lēniendus,
lēniundus
perfect lēnīvisse,
lēniisse 		lēnītum esse — lēnītus
future perfect — lēnītum fore — —
perfect potential lēnītūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
lēniendī lēniendō lēniendum lēniendō lēnītum lēnītū

Descendants

  • Italian: lenire
  • Old Spanish: lenir
  • → Portuguese: lenir

References

  • “lenio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “lenio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • lenio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.