lumino

Italian

Etymology

From lume +‎ -ino.

Pronunciation

  • IPA(key): /luˈmi.no/
  • Rhymes: -ino
  • Hyphenation: lu‧mì‧no

Noun

lumino m (plural lumini)

  1. diminutive of lume (“small lamp or light”)

Further reading

  • lumino in Treccani.it – Vocabolario Treccani on line, Istituto dell'Enciclopedia Italiana

Anagrams

Latin

Etymology

From lūmen +‎ -ō.

Pronunciation

Verb

lūminō (present infinitive lūmināre, perfect active lūmināvī, supine lūminātum); first conjugation

  1. to illuminate
  2. to reveal (throw light on)
  3. to brighten

Conjugation

   Conjugation of lūminō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present lūminō lūminās lūminat lūmināmus lūminātis lūminant
imperfect lūminābam lūminābās lūminābat lūminābāmus lūminābātis lūminābant
future lūminābō lūminābis lūminābit lūminābimus lūminābitis lūminābunt
perfect lūmināvī lūmināvistī lūmināvit lūmināvimus lūmināvistis lūmināvērunt,
lūmināvēre
pluperfect lūmināveram lūmināverās lūmināverat lūmināverāmus lūmināverātis lūmināverant
future perfect lūmināverō lūmināveris lūmināverit lūmināverimus lūmināveritis lūmināverint
passive present lūminor lūmināris,
lūmināre 		lūminātur lūmināmur lūmināminī lūminantur
imperfect lūminābar lūminābāris,
lūminābāre 		lūminābātur lūminābāmur lūminābāminī lūminābantur
future lūminābor lūmināberis,
lūminābere 		lūminābitur lūminābimur lūminābiminī lūminābuntur
perfect lūminātus + present active indicative of sum
pluperfect lūminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect lūminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present lūminem lūminēs lūminet lūminēmus lūminētis lūminent
imperfect lūminārem lūminārēs lūmināret lūminārēmus lūminārētis lūminārent
perfect lūmināverim lūmināverīs lūmināverit lūmināverīmus lūmināverītis lūmināverint
pluperfect lūmināvissem lūmināvissēs lūmināvisset lūmināvissēmus lūmināvissētis lūmināvissent
passive present lūminer lūminēris,
lūminēre 		lūminētur lūminēmur lūminēminī lūminentur
imperfect lūminārer lūminārēris,
lūminārēre 		lūminārētur lūminārēmur lūminārēminī lūminārentur
perfect lūminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect lūminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — lūminā — — lūmināte —
future — lūminātō lūminātō — lūminātōte lūminantō
passive present — lūmināre — — lūmināminī —
future — lūminātor lūminātor — — lūminantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present lūmināre lūminārī lūmināns —
future lūminātūrum esse lūminātum īrī lūminātūrus lūminandus
perfect lūmināvisse lūminātum esse — lūminātus
future perfect — lūminātum fore — —
perfect potential lūminātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
lūminandī lūminandō lūminandum lūminandō lūminātum lūminātū

Derived terms

Descendants

  • Aromanian: lunjinedz, lunjinari
  • → English: luminate
  • Dalmatian: luminur
  • Italian: luminare
  • → Portuguese: luminar
  • Romanian: lumina, luminare
  • → Spanish: luminar
  • → Venetan: luminar
  • → Walloon: loumer

References

  • “lumino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • lumino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.