mīlētāja

See mīlētājs.

mīlētāja m

1. genitive singular of mīlētājs

From mīlēt (“to love”) +‎ -āja, or mīlētājs (“lover”) +‎ -a (“fem.”).

• Audio:

  (file)

mīlētāja f (4th declension, masculine form: mīlētājs)

1. (female) lover (a woman who loves someone, who has sex with someone)

   Binnija vienmēr bijusi romantiska mīlētāja ― Binnija has always been a romantic lover

   Anna Kareņina: mīlētāja vai grēciniece? ― Anna Karenina: lover or sinner?

The irregularly derived forms mīļotājs, mīļotāja in the sense of "one who likes (something), lover (of something)" is much more frequently used than the regularly derived form mīlētājs, mīlētāja — the latter is more often used in the sense of "one who has sex."

• mīļotāja
• mīļākā

• mīla
• mīlestība
• mīlēt
• mīlība
• mīlīgs, mīlīgums
• mīļš, mīļums