mensurus

Latin

Etymology

Future active participle of mētior.

Participle

mēnsūrus (feminine mēnsūra, neuter mēnsūrum); first/second-declension participle

  1. about to measure

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative mēnsūrus mēnsūra mēnsūrum mēnsūrī mēnsūrae mēnsūra
genitive mēnsūrī mēnsūrae mēnsūrī mēnsūrōrum mēnsūrārum mēnsūrōrum
dative mēnsūrō mēnsūrae mēnsūrō mēnsūrīs
accusative mēnsūrum mēnsūram mēnsūrum mēnsūrōs mēnsūrās mēnsūra
ablative mēnsūrō mēnsūrā mēnsūrō mēnsūrīs
vocative mēnsūre mēnsūra mēnsūrum mēnsūrī mēnsūrae mēnsūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.