micturio

Latin

Etymology

From mingō (“to urinate”) +‎ -turiō (“to desire or wish”, desiderative suffix).

Pronunciation

Verb

micturiō (present infinitive micturīre, perfect active micturīvī or micturiī, supine micturītum); fourth conjugation

  1. to go to urinate

Inflection

   Conjugation of micturiō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present micturiō micturīs micturit micturīmus micturītis micturiunt
imperfect micturiēbam micturiēbās micturiēbat micturiēbāmus micturiēbātis micturiēbant
future micturiam micturiēs micturiet micturiēmus micturiētis micturient
perfect micturīvī,
micturiī 		micturīvistī,
micturiistī 		micturīvit,
micturiit 		micturīvimus,
micturiimus 		micturīvistis,
micturiistis 		micturīvērunt,
micturīvēre,
micturiērunt,
micturiēre
pluperfect micturīveram,
micturieram 		micturīverās,
micturierās 		micturīverat,
micturierat 		micturīverāmus,
micturierāmus 		micturīverātis,
micturierātis 		micturīverant,
micturierant
future perfect micturīverō,
micturierō 		micturīveris,
micturieris 		micturīverit,
micturierit 		micturīverimus,
micturierimus 		micturīveritis,
micturieritis 		micturīverint,
micturierint
passive present micturior micturīris,
micturīre 		micturītur micturīmur micturīminī micturiuntur
imperfect micturiēbar micturiēbāris,
micturiēbāre 		micturiēbātur micturiēbāmur micturiēbāminī micturiēbantur
future micturiar micturiēris,
micturiēre 		micturiētur micturiēmur micturiēminī micturientur
perfect micturītus + present active indicative of sum
pluperfect micturītus + imperfect active indicative of sum
future perfect micturītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present micturiam micturiās micturiat micturiāmus micturiātis micturiant
imperfect micturīrem micturīrēs micturīret micturīrēmus micturīrētis micturīrent
perfect micturīverim,
micturierim 		micturīverīs,
micturierīs 		micturīverit,
micturierit 		micturīverīmus,
micturierīmus 		micturīverītis,
micturierītis 		micturīverint,
micturierint
pluperfect micturīvissem,
micturiissem 		micturīvissēs,
micturiissēs 		micturīvisset,
micturiisset 		micturīvissēmus,
micturiissēmus 		micturīvissētis,
micturiissētis 		micturīvissent,
micturiissent
passive present micturiar micturiāris,
micturiāre 		micturiātur micturiāmur micturiāminī micturiantur
imperfect micturīrer micturīrēris,
micturīrēre 		micturīrētur micturīrēmur micturīrēminī micturīrentur
perfect micturītus + present active subjunctive of sum
pluperfect micturītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — micturī — — micturīte —
future — micturītō micturītō — micturītōte micturiuntō
passive present — micturīre — — micturīminī —
future — micturītor micturītor — — micturiuntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present micturīre micturīrī micturiēns —
future micturītūrum esse micturītum īrī micturītūrus micturiendus,
micturiundus
perfect micturīvisse,
micturiisse 		micturītum esse — micturītus
future perfect — micturītum fore — —
perfect potential micturītūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
micturiendī micturiendō micturiendum micturiendō micturītum micturītū

Descendants

  • → English: micturient
  • ⇒ English: micturition

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.