|
|
indicative (īstenības izteiksme)
|
imperative
(pavēles izteiksme)
|
|
|
|
present
(tagadne)
|
past
(pagātne)
|
future
(nākotne)
|
| 1st person sg
|
es
|
nekonstatēju
|
nekonstatēju
|
nekonstatēšu
|
—
|
| 2nd person sg
|
tu
|
nekonstatē
|
nekonstatēji
|
nekonstatēsi
|
nekonstatē
|
| 3rd person sg
|
viņš, viņa
|
nekonstatē
|
nekonstatēja
|
nekonstatēs
|
lai nekonstatē
|
| 1st person pl
|
mēs
|
nekonstatējam
|
nekonstatējām
|
nekonstatēsim
|
nekonstatēsim
|
| 2nd person pl
|
jūs
|
nekonstatējat
|
nekonstatējāt
|
nekonstatēsiet,
nekonstatēsit
|
nekonstatējiet
|
| 3rd person pl
|
viņi, viņas
|
nekonstatē
|
nekonstatēja
|
nekonstatēs
|
lai nekonstatē
|
|
|
|
|
| renarrative (atstāstījuma izteiksme)
|
|
participles (divdabji)
|
| present
|
nekonstatējot
|
present active 1 (adj.)
|
nekonstatējošs
|
| past
|
neesot konstatējis
|
present active 2 (adv.)
|
nekonstatēdams
|
| future
|
nekonstatēšot
|
present active 3 (adv.)
|
nekonstatējot
|
| imperative
|
lai nekonstatējot
|
present active 4 (obj.)
|
nekonstatējam
|
| conditional (vēlējuma izteiksme)
|
past active
|
nekonstatējis
|
| present
|
nekonstatētu
|
present passive
|
nekonstatējams
|
| past
|
nebūtu konstatējis
|
past passive
|
nekonstatēts
|
| debitive (vajadzības izteiksme)
|
nominal forms
|
| indicative
|
nebūt jākonstatē
|
infinitive (nenoteiksme)
|
nekonstatēt
|
| conjunctive 1
|
neesot jākonstatē
|
positive infinitive
|
konstatēt
|
| conjunctive 2
|
—
|
verbal noun
|
nekonstatēšana
|