nepavēlēt

Latvian

Verb

nepavēlēt

  1. to not order, to not command; negative form of pavēlēt

Conjugation

Conjugation of nepavēlēt
indicative (īstenības izteiksme) imperative
(pavēles izteiksme)
present
(tagadne) 		past
(pagātne) 		future
(nākotne)
1st person sg es nepavēlu nepavēlēju nepavēlēšu —
2nd person sg tu nepavēli nepavēlēji nepavēlēsi nepavēli
3rd person sg viņš, viņa nepavēl nepavēlēja nepavēlēs lai nepavēl
1st person pl mēs nepavēlam nepavēlējām nepavēlēsim nepavēlēsim
2nd person pl jūs nepavēlat nepavēlējāt nepavēlēsiet,
nepavēlēsit 		nepavēliet
3rd person pl viņi, viņas nepavēl nepavēlēja nepavēlēs lai nepavēl
renarrative (atstāstījuma izteiksme) participles (divdabji)
present nepavēlot present active 1 (adj.) nepavēlošs
past neesot pavēlējis present active 2 (adv.) nepavēlēdams
future nepavēlēšot present active 3 (adv.) nepavēlot
imperative lai nepavēlot present active 4 (obj.) nepavēlam
conditional (vēlējuma izteiksme) past active nepavēlējis
present nepavēlētu present passive nepavēlams
past nebūtu pavēlējis past passive nepavēlēts
debitive (vajadzības izteiksme) nominal forms
indicative nebūt jāpavēl infinitive (nenoteiksme) nepavēlēt
conjunctive 1 neesot jāpavēl positive infinitive pavēlēt
conjunctive 2 — verbal noun nepavēlēšana
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.