novietot

Latvian

Etymology

From no- +‎ vietot.

Verb

novietot (transitive, 2nd conjugation, present novietoju, novieto, novieto, past novietoju)

  1. to place
  2. to locate
  3. to site

Conjugation

Conjugation of novietot
indicative (īstenības izteiksme) imperative
(pavēles izteiksme)
present
(tagadne)
past
(pagātne)
future
(nākotne)
1st person sg es novietoju novietoju novietošu
2nd person sg tu novieto novietoji novietosi novieto
3rd person sg viņš, viņa novieto novietoja novietos lai novieto
1st person pl mēs novietojam novietojām novietosim novietosim
2nd person pl jūs novietojat novietojāt novietosiet,
novietosit
novietojiet
3rd person pl viņi, viņas novieto novietoja novietos lai novieto
renarrative (atstāstījuma izteiksme) participles (divdabji)
present novietojot present active 1 (adj.) novietojošs
past esot novietojis present active 2 (adv.) novietodams
future novietošot present active 3 (adv.) novietojot
imperative lai novietojot present active 4 (obj.) novietojam
conditional (vēlējuma izteiksme) past active novietojis
present novietotu present passive novietojams
past būtu novietojis past passive novietots
debitive (vajadzības izteiksme) nominal forms
indicative (būt) jānovieto infinitive (nenoteiksme) novietot
conjunctive 1 esot jānovieto negative infinitive nenovietot
conjunctive 2 jānovietojot verbal noun novietošana

Derived terms

  • novietot stāvvietā