oblatro

Latin

Etymology

From ob- (“ob-: against, at”) +‎ lātrāre (“to latrate, to bark, to rant”).

Pronunciation

Verb

oblātrō (present infinitive oblātrāre, perfect active oblātrāvī, supine oblātrātum); first conjugation

  1. to bark at
  2. (figurative) to rail against, to complain about

Conjugation

   Conjugation of oblātrō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present oblātrō oblātrās oblātrat oblātrāmus oblātrātis oblātrant
imperfect oblātrābam oblātrābās oblātrābat oblātrābāmus oblātrābātis oblātrābant
future oblātrābō oblātrābis oblātrābit oblātrābimus oblātrābitis oblātrābunt
perfect oblātrāvī oblātrāvistī oblātrāvit oblātrāvimus oblātrāvistis oblātrāvērunt,
oblātrāvēre
pluperfect oblātrāveram oblātrāverās oblātrāverat oblātrāverāmus oblātrāverātis oblātrāverant
future perfect oblātrāverō oblātrāveris oblātrāverit oblātrāverimus oblātrāveritis oblātrāverint
passive present oblātror oblātrāris,
oblātrāre 		oblātrātur oblātrāmur oblātrāminī oblātrantur
imperfect oblātrābar oblātrābāris,
oblātrābāre 		oblātrābātur oblātrābāmur oblātrābāminī oblātrābantur
future oblātrābor oblātrāberis,
oblātrābere 		oblātrābitur oblātrābimur oblātrābiminī oblātrābuntur
perfect oblātrātus + present active indicative of sum
pluperfect oblātrātus + imperfect active indicative of sum
future perfect oblātrātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present oblātrem oblātrēs oblātret oblātrēmus oblātrētis oblātrent
imperfect oblātrārem oblātrārēs oblātrāret oblātrārēmus oblātrārētis oblātrārent
perfect oblātrāverim oblātrāverīs oblātrāverit oblātrāverīmus oblātrāverītis oblātrāverint
pluperfect oblātrāvissem oblātrāvissēs oblātrāvisset oblātrāvissēmus oblātrāvissētis oblātrāvissent
passive present oblātrer oblātrēris,
oblātrēre 		oblātrētur oblātrēmur oblātrēminī oblātrentur
imperfect oblātrārer oblātrārēris,
oblātrārēre 		oblātrārētur oblātrārēmur oblātrārēminī oblātrārentur
perfect oblātrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect oblātrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — oblātrā — — oblātrāte —
future — oblātrātō oblātrātō — oblātrātōte oblātrantō
passive present — oblātrāre — — oblātrāminī —
future — oblātrātor oblātrātor — — oblātrantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present oblātrāre oblātrārī oblātrāns —
future oblātrātūrum esse oblātrātum īrī oblātrātūrus oblātrandus
perfect oblātrāvisse oblātrātum esse — oblātrātus
future perfect — oblātrātum fore — —
perfect potential oblātrātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
oblātrandī oblātrandō oblātrandum oblātrandō oblātrātum oblātrātū

Derived terms

  • oblātrātio

References

  • “oblatro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • oblatro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.