oblimaturus

Latin

Etymology

Future active participle of oblīmō.

Participle

oblīmātūrus (feminine oblīmātūra, neuter oblīmātūrum); first/second-declension participle

  1. about to obscure

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative oblīmātūrus oblīmātūra oblīmātūrum oblīmātūrī oblīmātūrae oblīmātūra
genitive oblīmātūrī oblīmātūrae oblīmātūrī oblīmātūrōrum oblīmātūrārum oblīmātūrōrum
dative oblīmātūrō oblīmātūrae oblīmātūrō oblīmātūrīs
accusative oblīmātūrum oblīmātūram oblīmātūrum oblīmātūrōs oblīmātūrās oblīmātūra
ablative oblīmātūrō oblīmātūrā oblīmātūrō oblīmātūrīs
vocative oblīmātūre oblīmātūra oblīmātūrum oblīmātūrī oblīmātūrae oblīmātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.