oblimo

Latin

Etymology

From ob- +‎ līmus (“mud”) +‎ -ō.

Pronunciation

Verb

oblīmō (present infinitive oblīmāre, perfect active oblīmāvī, supine oblīmātum); first conjugation

  1. to cover with mud or slime
  2. to obscure or confuse
  3. to silt up or clog

Conjugation

   Conjugation of oblīmō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present oblīmō oblīmās oblīmat oblīmāmus oblīmātis oblīmant
imperfect oblīmābam oblīmābās oblīmābat oblīmābāmus oblīmābātis oblīmābant
future oblīmābō oblīmābis oblīmābit oblīmābimus oblīmābitis oblīmābunt
perfect oblīmāvī oblīmāvistī oblīmāvit oblīmāvimus oblīmāvistis oblīmāvērunt,
oblīmāvēre
pluperfect oblīmāveram oblīmāverās oblīmāverat oblīmāverāmus oblīmāverātis oblīmāverant
future perfect oblīmāverō oblīmāveris oblīmāverit oblīmāverimus oblīmāveritis oblīmāverint
passive present oblīmor oblīmāris,
oblīmāre 		oblīmātur oblīmāmur oblīmāminī oblīmantur
imperfect oblīmābar oblīmābāris,
oblīmābāre 		oblīmābātur oblīmābāmur oblīmābāminī oblīmābantur
future oblīmābor oblīmāberis,
oblīmābere 		oblīmābitur oblīmābimur oblīmābiminī oblīmābuntur
perfect oblīmātus + present active indicative of sum
pluperfect oblīmātus + imperfect active indicative of sum
future perfect oblīmātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present oblīmem oblīmēs oblīmet oblīmēmus oblīmētis oblīment
imperfect oblīmārem oblīmārēs oblīmāret oblīmārēmus oblīmārētis oblīmārent
perfect oblīmāverim oblīmāverīs oblīmāverit oblīmāverīmus oblīmāverītis oblīmāverint
pluperfect oblīmāvissem oblīmāvissēs oblīmāvisset oblīmāvissēmus oblīmāvissētis oblīmāvissent
passive present oblīmer oblīmēris,
oblīmēre 		oblīmētur oblīmēmur oblīmēminī oblīmentur
imperfect oblīmārer oblīmārēris,
oblīmārēre 		oblīmārētur oblīmārēmur oblīmārēminī oblīmārentur
perfect oblīmātus + present active subjunctive of sum
pluperfect oblīmātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — oblīmā — — oblīmāte —
future — oblīmātō oblīmātō — oblīmātōte oblīmantō
passive present — oblīmāre — — oblīmāminī —
future — oblīmātor oblīmātor — — oblīmantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present oblīmāre oblīmārī oblīmāns —
future oblīmātūrum esse oblīmātum īrī oblīmātūrus oblīmandus
perfect oblīmāvisse oblīmātum esse — oblīmātus
future perfect — oblīmātum fore — —
perfect potential oblīmātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
oblīmandī oblīmandō oblīmandum oblīmandō oblīmātum oblīmātū

References

  • “oblimo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “oblimo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • oblimo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.