patratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of patrō.
Participle
patrātus (feminine patrāta, neuter patrātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | patrātus | patrāta | patrātum | patrātī | patrātae | patrāta | |
| genitive | patrātī | patrātae | patrātī | patrātōrum | patrātārum | patrātōrum | |
| dative | patrātō | patrātae | patrātō | patrātīs | |||
| accusative | patrātum | patrātam | patrātum | patrātōs | patrātās | patrāta | |
| ablative | patrātō | patrātā | patrātō | patrātīs | |||
| vocative | patrāte | patrāta | patrātum | patrātī | patrātae | patrāta | |
References
- “patratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “patratus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- patratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.