pensatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of pēnsō

Participle

pēnsātus (feminine pēnsāta, neuter pēnsātum); first/second-declension participle

  1. thought

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative pēnsātus pēnsāta pēnsātum pēnsātī pēnsātae pēnsāta
genitive pēnsātī pēnsātae pēnsātī pēnsātōrum pēnsātārum pēnsātōrum
dative pēnsātō pēnsātae pēnsātō pēnsātīs
accusative pēnsātum pēnsātam pēnsātum pēnsātōs pēnsātās pēnsāta
ablative pēnsātō pēnsātā pēnsātō pēnsātīs
vocative pēnsāte pēnsāta pēnsātum pēnsātī pēnsātae pēnsāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.