placaturus

Latin

Etymology

Future active participle of plācō.

Participle

plācātūrus (feminine plācātūra, neuter plācātūrum); first/second-declension participle

  1. about to appease

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative plācātūrus plācātūra plācātūrum plācātūrī plācātūrae plācātūra
genitive plācātūrī plācātūrae plācātūrī plācātūrōrum plācātūrārum plācātūrōrum
dative plācātūrō plācātūrae plācātūrō plācātūrīs
accusative plācātūrum plācātūram plācātūrum plācātūrōs plācātūrās plācātūra
ablative plācātūrō plācātūrā plācātūrō plācātūrīs
vocative plācātūre plācātūra plācātūrum plācātūrī plācātūrae plācātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.