pugnaturus

Latin

Etymology

Future active participle of pugnō.

Participle

pugnātūrus (feminine pugnātūra, neuter pugnātūrum); first/second-declension participle

  1. about to fight

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative pugnātūrus pugnātūra pugnātūrum pugnātūrī pugnātūrae pugnātūra
genitive pugnātūrī pugnātūrae pugnātūrī pugnātūrōrum pugnātūrārum pugnātūrōrum
dative pugnātūrō pugnātūrae pugnātūrō pugnātūrīs
accusative pugnātūrum pugnātūram pugnātūrum pugnātūrōs pugnātūrās pugnātūra
ablative pugnātūrō pugnātūrā pugnātūrō pugnātūrīs
vocative pugnātūre pugnātūra pugnātūrum pugnātūrī pugnātūrae pugnātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.