purgativus

Latin

Etymology

From pūrgō (“to clean, purge”) +‎ -īvus.

Pronunciation

Adjective

pūrgātīvus (feminine pūrgātīva, neuter pūrgātīvum); first/second-declension adjective

  1. purgative, cathartic

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative pūrgātīvus pūrgātīva pūrgātīvum pūrgātīvī pūrgātīvae pūrgātīva
genitive pūrgātīvī pūrgātīvae pūrgātīvī pūrgātīvōrum pūrgātīvārum pūrgātīvōrum
dative pūrgātīvō pūrgātīvae pūrgātīvō pūrgātīvīs
accusative pūrgātīvum pūrgātīvam pūrgātīvum pūrgātīvōs pūrgātīvās pūrgātīva
ablative pūrgātīvō pūrgātīvā pūrgātīvō pūrgātīvīs
vocative pūrgātīve pūrgātīva pūrgātīvum pūrgātīvī pūrgātīvae pūrgātīva

Descendants

  • Catalan: purgatiu
  • French: purgatif
  • Galician: purgativo
  • Italian: purgativo
  • Occitan: purgatiu
  • Portuguese: purgativo
  • Spanish: purgativo

References

  • “purgativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • purgativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.