radicaturus

Latin

Etymology

Future active participle of rādīcō.

Participle

rādīcātūrus (feminine rādīcātūra, neuter rādīcātūrum); first/second-declension participle

  1. about to root

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative rādīcātūrus rādīcātūra rādīcātūrum rādīcātūrī rādīcātūrae rādīcātūra
genitive rādīcātūrī rādīcātūrae rādīcātūrī rādīcātūrōrum rādīcātūrārum rādīcātūrōrum
dative rādīcātūrō rādīcātūrae rādīcātūrō rādīcātūrīs
accusative rādīcātūrum rādīcātūram rādīcātūrum rādīcātūrōs rādīcātūrās rādīcātūra
ablative rādīcātūrō rādīcātūrā rādīcātūrō rādīcātūrīs
vocative rādīcātūre rādīcātūra rādīcātūrum rādīcātūrī rādīcātūrae rādīcātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.