radico

See also: radicó and radicò

Italian

Verb

radico

  1. first-person singular present indicative of radicare

Anagrams

Latin

Etymology

From rādīx (“root”) +‎ -ō.

Pronunciation

Verb

rādīcō (present infinitive rādīcāre, perfect active rādīcāvī, supine rādīcātum); first conjugation

  1. to take root

Conjugation

   Conjugation of rādīcō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present rādīcō rādīcās rādīcat rādīcāmus rādīcātis rādīcant
imperfect rādīcābam rādīcābās rādīcābat rādīcābāmus rādīcābātis rādīcābant
future rādīcābō rādīcābis rādīcābit rādīcābimus rādīcābitis rādīcābunt
perfect rādīcāvī rādīcāvistī rādīcāvit rādīcāvimus rādīcāvistis rādīcāvērunt,
rādīcāvēre
pluperfect rādīcāveram rādīcāverās rādīcāverat rādīcāverāmus rādīcāverātis rādīcāverant
future perfect rādīcāverō rādīcāveris rādīcāverit rādīcāverimus rādīcāveritis rādīcāverint
passive present rādīcor rādīcāris,
rādīcāre 		rādīcātur rādīcāmur rādīcāminī rādīcantur
imperfect rādīcābar rādīcābāris,
rādīcābāre 		rādīcābātur rādīcābāmur rādīcābāminī rādīcābantur
future rādīcābor rādīcāberis,
rādīcābere 		rādīcābitur rādīcābimur rādīcābiminī rādīcābuntur
perfect rādīcātus + present active indicative of sum
pluperfect rādīcātus + imperfect active indicative of sum
future perfect rādīcātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present rādīcem rādīcēs rādīcet rādīcēmus rādīcētis rādīcent
imperfect rādīcārem rādīcārēs rādīcāret rādīcārēmus rādīcārētis rādīcārent
perfect rādīcāverim rādīcāverīs rādīcāverit rādīcāverīmus rādīcāverītis rādīcāverint
pluperfect rādīcāvissem rādīcāvissēs rādīcāvisset rādīcāvissēmus rādīcāvissētis rādīcāvissent
passive present rādīcer rādīcēris,
rādīcēre 		rādīcētur rādīcēmur rādīcēminī rādīcentur
imperfect rādīcārer rādīcārēris,
rādīcārēre 		rādīcārētur rādīcārēmur rādīcārēminī rādīcārentur
perfect rādīcātus + present active subjunctive of sum
pluperfect rādīcātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — rādīcā — — rādīcāte —
future — rādīcātō rādīcātō — rādīcātōte rādīcantō
passive present — rādīcāre — — rādīcāminī —
future — rādīcātor rādīcātor — — rādīcantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present rādīcāre rādīcārī rādīcāns —
future rādīcātūrum esse rādīcātum īrī rādīcātūrus rādīcandus
perfect rādīcāvisse rādīcātum esse — rādīcātus
future perfect — rādīcātum fore — —
perfect potential rādīcātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
rādīcandī rādīcandō rādīcandum rādīcandō rādīcātum rādīcātū

Descendants

  • Catalan: radicar
  • Galician: radicar; ⇒ arraigar
  • Italian: radicare
  • Portuguese: radicar; ⇒ arraigar
  • Spanish: radicar; ⇒ arraigar

References

  • “radico”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • radico in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

radico

  1. first-person singular present indicative of radicar

Spanish

Pronunciation

  • IPA(key): /raˈdiko/ [raˈð̞i.ko]
  • Rhymes: -iko
  • Syllabification: ra‧di‧co

Verb

radico

  1. first-person singular present indicative of radicar
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.