reclinatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of reclīnō (“bend back”).

Participle

reclīnātus (feminine reclīnāta, neuter reclīnātum); first/second-declension participle

  1. bent back
  2. reclined

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative reclīnātus reclīnāta reclīnātum reclīnātī reclīnātae reclīnāta
genitive reclīnātī reclīnātae reclīnātī reclīnātōrum reclīnātārum reclīnātōrum
dative reclīnātō reclīnātae reclīnātō reclīnātīs
accusative reclīnātum reclīnātam reclīnātum reclīnātōs reclīnātās reclīnāta
ablative reclīnātō reclīnātā reclīnātō reclīnātīs
vocative reclīnāte reclīnāta reclīnātum reclīnātī reclīnātae reclīnāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.