reclino

See also: reclinó and reclinò

Catalan

Verb

reclino

  1. first-person singular present indicative of reclinar

Italian

Verb

reclino

  1. first-person singular present indicative of reclinare

Anagrams

Latin

Etymology

re- +‎ clīnō.

Pronunciation

Verb

reclīnō (present infinitive reclīnāre, perfect active reclīnāvī, supine reclīnātum); first conjugation

  1. to bend or lean back
  2. to recline

Conjugation

   Conjugation of reclīnō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present reclīnō reclīnās reclīnat reclīnāmus reclīnātis reclīnant
imperfect reclīnābam reclīnābās reclīnābat reclīnābāmus reclīnābātis reclīnābant
future reclīnābō reclīnābis reclīnābit reclīnābimus reclīnābitis reclīnābunt
perfect reclīnāvī reclīnāvistī reclīnāvit reclīnāvimus reclīnāvistis reclīnāvērunt,
reclīnāvēre
pluperfect reclīnāveram reclīnāverās reclīnāverat reclīnāverāmus reclīnāverātis reclīnāverant
future perfect reclīnāverō reclīnāveris reclīnāverit reclīnāverimus reclīnāveritis reclīnāverint
passive present reclīnor reclīnāris,
reclīnāre 		reclīnātur reclīnāmur reclīnāminī reclīnantur
imperfect reclīnābar reclīnābāris,
reclīnābāre 		reclīnābātur reclīnābāmur reclīnābāminī reclīnābantur
future reclīnābor reclīnāberis,
reclīnābere 		reclīnābitur reclīnābimur reclīnābiminī reclīnābuntur
perfect reclīnātus + present active indicative of sum
pluperfect reclīnātus + imperfect active indicative of sum
future perfect reclīnātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present reclīnem reclīnēs reclīnet reclīnēmus reclīnētis reclīnent
imperfect reclīnārem reclīnārēs reclīnāret reclīnārēmus reclīnārētis reclīnārent
perfect reclīnāverim reclīnāverīs reclīnāverit reclīnāverīmus reclīnāverītis reclīnāverint
pluperfect reclīnāvissem reclīnāvissēs reclīnāvisset reclīnāvissēmus reclīnāvissētis reclīnāvissent
passive present reclīner reclīnēris,
reclīnēre 		reclīnētur reclīnēmur reclīnēminī reclīnentur
imperfect reclīnārer reclīnārēris,
reclīnārēre 		reclīnārētur reclīnārēmur reclīnārēminī reclīnārentur
perfect reclīnātus + present active subjunctive of sum
pluperfect reclīnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — reclīnā — — reclīnāte —
future — reclīnātō reclīnātō — reclīnātōte reclīnantō
passive present — reclīnāre — — reclīnāminī —
future — reclīnātor reclīnātor — — reclīnantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present reclīnāre reclīnārī reclīnāns —
future reclīnātūrum esse reclīnātum īrī reclīnātūrus reclīnandus
perfect reclīnāvisse reclīnātum esse — reclīnātus
future perfect — reclīnātum fore — —
perfect potential reclīnātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
reclīnandī reclīnandō reclīnandum reclīnandō reclīnātum reclīnātū

Descendants

  • Catalan: reclinar
  • English: recline
  • French: récliner
  • Italian: reclinare, richinare
  • Portuguese: reclinar
  • Spanish: reclinar

References

  • “reclino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “reclino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • reclino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

reclino

  1. first-person singular present indicative of reclinar

Spanish

Verb

reclino

  1. first-person singular present indicative of reclinar
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.