redempturus

Latin

Etymology

Future active participle of redimō.

Participle

redēmptūrus (feminine redēmptūra, neuter redēmptūrum); first/second-declension participle

  1. about to redeem or atone for

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative redēmptūrus redēmptūra redēmptūrum redēmptūrī redēmptūrae redēmptūra
genitive redēmptūrī redēmptūrae redēmptūrī redēmptūrōrum redēmptūrārum redēmptūrōrum
dative redēmptūrō redēmptūrae redēmptūrō redēmptūrīs
accusative redēmptūrum redēmptūram redēmptūrum redēmptūrōs redēmptūrās redēmptūra
ablative redēmptūrō redēmptūrā redēmptūrō redēmptūrīs
vocative redēmptūre redēmptūra redēmptūrum redēmptūrī redēmptūrae redēmptūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.