remigaturus

Latin

Etymology

Future active participle of rēmigō.

Participle

rēmigātūrus (feminine rēmigātūra, neuter rēmigātūrum); first/second-declension participle

  1. about to row

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative rēmigātūrus rēmigātūra rēmigātūrum rēmigātūrī rēmigātūrae rēmigātūra
genitive rēmigātūrī rēmigātūrae rēmigātūrī rēmigātūrōrum rēmigātūrārum rēmigātūrōrum
dative rēmigātūrō rēmigātūrae rēmigātūrō rēmigātūrīs
accusative rēmigātūrum rēmigātūram rēmigātūrum rēmigātūrōs rēmigātūrās rēmigātūra
ablative rēmigātūrō rēmigātūrā rēmigātūrō rēmigātūrīs
vocative rēmigātūre rēmigātūra rēmigātūrum rēmigātūrī rēmigātūrae rēmigātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.