remigo

See also: remigò

Italian

Verb

remigo

  1. first-person singular present indicative of remigare

Anagrams

Latin

Etymology

From rēmex (“oarsman, rower”) +‎ -ō (verb-forming suffix).[1][2] Equivalent to rēmus (“oar”) +‎ -igō.

Pronunciation

Verb

rēmigō (present infinitive rēmigāre, perfect active rēmigāvī, supine rēmigātum); first conjugation

  1. (nautical) to row

Conjugation

   Conjugation of rēmigō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present rēmigō rēmigās rēmigat rēmigāmus rēmigātis rēmigant
imperfect rēmigābam rēmigābās rēmigābat rēmigābāmus rēmigābātis rēmigābant
future rēmigābō rēmigābis rēmigābit rēmigābimus rēmigābitis rēmigābunt
perfect rēmigāvī rēmigāvistī rēmigāvit rēmigāvimus rēmigāvistis rēmigāvērunt,
rēmigāvēre
pluperfect rēmigāveram rēmigāverās rēmigāverat rēmigāverāmus rēmigāverātis rēmigāverant
future perfect rēmigāverō rēmigāveris rēmigāverit rēmigāverimus rēmigāveritis rēmigāverint
passive present rēmigor rēmigāris,
rēmigāre 		rēmigātur rēmigāmur rēmigāminī rēmigantur
imperfect rēmigābar rēmigābāris,
rēmigābāre 		rēmigābātur rēmigābāmur rēmigābāminī rēmigābantur
future rēmigābor rēmigāberis,
rēmigābere 		rēmigābitur rēmigābimur rēmigābiminī rēmigābuntur
perfect rēmigātus + present active indicative of sum
pluperfect rēmigātus + imperfect active indicative of sum
future perfect rēmigātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present rēmigem rēmigēs rēmiget rēmigēmus rēmigētis rēmigent
imperfect rēmigārem rēmigārēs rēmigāret rēmigārēmus rēmigārētis rēmigārent
perfect rēmigāverim rēmigāverīs rēmigāverit rēmigāverīmus rēmigāverītis rēmigāverint
pluperfect rēmigāvissem rēmigāvissēs rēmigāvisset rēmigāvissēmus rēmigāvissētis rēmigāvissent
passive present rēmiger rēmigēris,
rēmigēre 		rēmigētur rēmigēmur rēmigēminī rēmigentur
imperfect rēmigārer rēmigārēris,
rēmigārēre 		rēmigārētur rēmigārēmur rēmigārēminī rēmigārentur
perfect rēmigātus + present active subjunctive of sum
pluperfect rēmigātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — rēmigā — — rēmigāte —
future — rēmigātō rēmigātō — rēmigātōte rēmigantō
passive present — rēmigāre — — rēmigāminī —
future — rēmigātor rēmigātor — — rēmigantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present rēmigāre rēmigārī rēmigāns —
future rēmigātūrum esse rēmigātum īrī rēmigātūrus rēmigandus
perfect rēmigāvisse rēmigātum esse — rēmigātus
future perfect — rēmigātum fore — —
perfect potential rēmigātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
rēmigandī rēmigandō rēmigandum rēmigandō rēmigātum rēmigātū

Descendants

  • Italian: remigare

References

  1. ^ “rēmigō” on page 1610 of the Oxford Latin Dictionary (1st ed., 1968–82)
  2. ^ remigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Further reading

  • “remigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “remigo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.