remigatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of rēmigō.

Participle

rēmigātus (feminine rēmigāta, neuter rēmigātum); first/second-declension participle

  1. rowed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative rēmigātus rēmigāta rēmigātum rēmigātī rēmigātae rēmigāta
genitive rēmigātī rēmigātae rēmigātī rēmigātōrum rēmigātārum rēmigātōrum
dative rēmigātō rēmigātae rēmigātō rēmigātīs
accusative rēmigātum rēmigātam rēmigātum rēmigātōs rēmigātās rēmigāta
ablative rēmigātō rēmigātā rēmigātō rēmigātīs
vocative rēmigāte rēmigāta rēmigātum rēmigātī rēmigātae rēmigāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.