ructaturus

Latin

Etymology

Future active participle of ructō.

Participle

rūctātūrus (feminine rūctātūra, neuter rūctātūrum); first/second-declension participle

  1. about to belch

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative rūctātūrus rūctātūra rūctātūrum rūctātūrī rūctātūrae rūctātūra
genitive rūctātūrī rūctātūrae rūctātūrī rūctātūrōrum rūctātūrārum rūctātūrōrum
dative rūctātūrō rūctātūrae rūctātūrō rūctātūrīs
accusative rūctātūrum rūctātūram rūctātūrum rūctātūrōs rūctātūrās rūctātūra
ablative rūctātūrō rūctātūrā rūctātūrō rūctātūrīs
vocative rūctātūre rūctātūra rūctātūrum rūctātūrī rūctātūrae rūctātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.