rumigo

Latin

Etymology

From rūmen (“throat, gullet”) +‎ -igō.

Pronunciation

Verb

rūmigō (present infinitive rūmigāre, perfect active rūmigāvī, supine rūmigātum); first conjugation

  1. to chew over again, ruminate

Conjugation

   Conjugation of rūmigō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present rūmigō rūmigās rūmigat rūmigāmus rūmigātis rūmigant
imperfect rūmigābam rūmigābās rūmigābat rūmigābāmus rūmigābātis rūmigābant
future rūmigābō rūmigābis rūmigābit rūmigābimus rūmigābitis rūmigābunt
perfect rūmigāvī rūmigāvistī rūmigāvit rūmigāvimus rūmigāvistis rūmigāvērunt,
rūmigāvēre
pluperfect rūmigāveram rūmigāverās rūmigāverat rūmigāverāmus rūmigāverātis rūmigāverant
future perfect rūmigāverō rūmigāveris rūmigāverit rūmigāverimus rūmigāveritis rūmigāverint
passive present rūmigor rūmigāris,
rūmigāre 		rūmigātur rūmigāmur rūmigāminī rūmigantur
imperfect rūmigābar rūmigābāris,
rūmigābāre 		rūmigābātur rūmigābāmur rūmigābāminī rūmigābantur
future rūmigābor rūmigāberis,
rūmigābere 		rūmigābitur rūmigābimur rūmigābiminī rūmigābuntur
perfect rūmigātus + present active indicative of sum
pluperfect rūmigātus + imperfect active indicative of sum
future perfect rūmigātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present rūmigem rūmigēs rūmiget rūmigēmus rūmigētis rūmigent
imperfect rūmigārem rūmigārēs rūmigāret rūmigārēmus rūmigārētis rūmigārent
perfect rūmigāverim rūmigāverīs rūmigāverit rūmigāverīmus rūmigāverītis rūmigāverint
pluperfect rūmigāvissem rūmigāvissēs rūmigāvisset rūmigāvissēmus rūmigāvissētis rūmigāvissent
passive present rūmiger rūmigēris,
rūmigēre 		rūmigētur rūmigēmur rūmigēminī rūmigentur
imperfect rūmigārer rūmigārēris,
rūmigārēre 		rūmigārētur rūmigārēmur rūmigārēminī rūmigārentur
perfect rūmigātus + present active subjunctive of sum
pluperfect rūmigātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — rūmigā — — rūmigāte —
future — rūmigātō rūmigātō — rūmigātōte rūmigantō
passive present — rūmigāre — — rūmigāminī —
future — rūmigātor rūmigātor — — rūmigantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present rūmigāre rūmigārī rūmigāns —
future rūmigātūrum esse rūmigātum īrī rūmigātūrus rūmigandus
perfect rūmigāvisse rūmigātum esse — rūmigātus
future perfect — rūmigātum fore — —
perfect potential rūmigātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
rūmigandī rūmigandō rūmigandum rūmigandō rūmigātum rūmigātū

Descendants

  • Eastern Romance:
    • Aromanian: aroamig, arumigari
    • Megleno-Romanian: rumig, rumigari
    • Romanian: rumega, rumegare
  • Gallo-Italic:
  • Italo-Dalmatian:
    • Corsican: rigumà
    • Istriot: rumugà, ramugà
    • Italian: rumigare, rugumare
    • Neapolitan: rumicare
    • Sassarese: rungé
    • Sicilian: rumigari
  • Catalan: remugar, rumegar
  • Old Occitan: romiar
  • Old Occitan: ronjar
    • Occitan: ronjar
  • Old French: runger, rungier, rongier
  • Sardinian: morigare, arrumigare
  • Venetan: rumegar
  • West Iberian:

References

  • “rumigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • rumigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.