saltatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of saltō.

Participle

saltātus (feminine saltāta, neuter saltātum); first/second-declension participle

  1. danced

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative saltātus saltāta saltātum saltātī saltātae saltāta
genitive saltātī saltātae saltātī saltātōrum saltātārum saltātōrum
dative saltātō saltātae saltātō saltātīs
accusative saltātum saltātam saltātum saltātōs saltātās saltāta
ablative saltātō saltātā saltātō saltātīs
vocative saltāte saltāta saltātum saltātī saltātae saltāta

References

  • “saltatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “saltatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • saltatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.