scrutaturus

Latin

Etymology

Future active participle of scrūtō.

Participle

scrūtātūrus (feminine scrūtātūra, neuter scrūtātūrum); first/second-declension participle

  1. about to examine

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative scrūtātūrus scrūtātūra scrūtātūrum scrūtātūrī scrūtātūrae scrūtātūra
genitive scrūtātūrī scrūtātūrae scrūtātūrī scrūtātūrōrum scrūtātūrārum scrūtātūrōrum
dative scrūtātūrō scrūtātūrae scrūtātūrō scrūtātūrīs
accusative scrūtātūrum scrūtātūram scrūtātūrum scrūtātūrōs scrūtātūrās scrūtātūra
ablative scrūtātūrō scrūtātūrā scrūtātūrō scrūtātūrīs
vocative scrūtātūre scrūtātūra scrūtātūrum scrūtātūrī scrūtātūrae scrūtātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.