seminatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of sēminō.

Participle

sēminātus (feminine sēmināta, neuter sēminātum); first/second-declension participle

  1. planted, sown

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative sēminātus sēmināta sēminātum sēminātī sēminātae sēmināta
genitive sēminātī sēminātae sēminātī sēminātōrum sēminātārum sēminātōrum
dative sēminātō sēminātae sēminātō sēminātīs
accusative sēminātum sēminātam sēminātum sēminātōs sēminātās sēmināta
ablative sēminātō sēminātā sēminātō sēminātīs
vocative sēmināte sēmināta sēminātum sēminātī sēminātae sēmināta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.