semino

See also: Semino and seminò

Italian

Pronunciation

  • IPA(key): /ˈse.mi.no/
  • Rhymes: -emino
  • Hyphenation: sé‧mi‧no

Verb

semino

  1. first-person singular present indicative of seminare

Anagrams

Latin

Etymology

From sēmen (“seed”) +‎ -ō.

Pronunciation

Verb

sēminō (present infinitive sēmināre, perfect active sēmināvī, supine sēminātum); first conjugation

  1. to plant, sow

Conjugation

   Conjugation of sēminō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present sēminō sēminās sēminat sēmināmus sēminātis sēminant
imperfect sēminābam sēminābās sēminābat sēminābāmus sēminābātis sēminābant
future sēminābō sēminābis sēminābit sēminābimus sēminābitis sēminābunt
perfect sēmināvī sēmināvistī sēmināvit sēmināvimus sēmināvistis sēmināvērunt,
sēmināvēre
pluperfect sēmināveram sēmināverās sēmināverat sēmināverāmus sēmināverātis sēmināverant
future perfect sēmināverō sēmināveris sēmināverit sēmināverimus sēmināveritis sēmināverint
passive present sēminor sēmināris,
sēmināre 		sēminātur sēmināmur sēmināminī sēminantur
imperfect sēminābar sēminābāris,
sēminābāre 		sēminābātur sēminābāmur sēminābāminī sēminābantur
future sēminābor sēmināberis,
sēminābere 		sēminābitur sēminābimur sēminābiminī sēminābuntur
perfect sēminātus + present active indicative of sum
pluperfect sēminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect sēminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present sēminem sēminēs sēminet sēminēmus sēminētis sēminent
imperfect sēminārem sēminārēs sēmināret sēminārēmus sēminārētis sēminārent
perfect sēmināverim sēmināverīs sēmināverit sēmināverīmus sēmināverītis sēmināverint
pluperfect sēmināvissem sēmināvissēs sēmināvisset sēmināvissēmus sēmināvissētis sēmināvissent
passive present sēminer sēminēris,
sēminēre 		sēminētur sēminēmur sēminēminī sēminentur
imperfect sēminārer sēminārēris,
sēminārēre 		sēminārētur sēminārēmur sēminārēminī sēminārentur
perfect sēminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect sēminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — sēminā — — sēmināte —
future — sēminātō sēminātō — sēminātōte sēminantō
passive present — sēmināre — — sēmināminī —
future — sēminātor sēminātor — — sēminantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present sēmināre sēminārī sēmināns —
future sēminātūrum esse sēminātum īrī sēminātūrus sēminandus
perfect sēmināvisse sēminātum esse — sēminātus
future perfect — sēminātum fore — —
perfect potential sēminātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
sēminandī sēminandō sēminandum sēminandō sēminātum sēminātū

Derived terms

Descendants

  • Aromanian: seamin, siminari
  • Asturian: semar
  • Franco-Provençal: senar
  • → English: seminate
  • French: semer
  • Friulian: semenâ
  • Galician: sementar
  • Italian: seminare
  • Leonese: semare
  • Mirandese: sembrar, sumbrar
  • Norman: s'maïr (Guernsey), s'mer (Jersey)
  • Occitan: semenar
  • Piedmontese: semner
  • Portuguese: semear
  • Romanian: semăna, semănare
  • Romansch: semnar, samnar, samner
  • Sicilian: siminari
  • Sardinian: semenai, semenare, seminai
  • Spanish: sembrar
  • Venetan: semenar

References

  • “semino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “semino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • semino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Meyer-Lübke, Wilhelm (1911) “sēmĭnāre”, in Romanisches etymologisches Wörterbuch (in German), page 587
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.