sepulturus

Latin

Etymology

Future active participle of sepeliō.

Participle

sepultūrus (feminine sepultūra, neuter sepultūrum); first/second-declension participle

  1. about to bury

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative sepultūrus sepultūra sepultūrum sepultūrī sepultūrae sepultūra
genitive sepultūrī sepultūrae sepultūrī sepultūrōrum sepultūrārum sepultūrōrum
dative sepultūrō sepultūrae sepultūrō sepultūrīs
accusative sepultūrum sepultūram sepultūrum sepultūrōs sepultūrās sepultūra
ablative sepultūrō sepultūrā sepultūrō sepultūrīs
vocative sepultūre sepultūra sepultūrum sepultūrī sepultūrae sepultūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.