serviturus

Latin

Etymology

Future active participle of serviō.

Participle

servītūrus (feminine servītūra, neuter servītūrum); first/second-declension participle

  1. about to serve etc.

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative servītūrus servītūra servītūrum servītūrī servītūrae servītūra
genitive servītūrī servītūrae servītūrī servītūrōrum servītūrārum servītūrōrum
dative servītūrō servītūrae servītūrō servītūrīs
accusative servītūrum servītūram servītūrum servītūrōs servītūrās servītūra
ablative servītūrō servītūrā servītūrō servītūrīs
vocative servītūre servītūra servītūrum servītūrī servītūrae servītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.