sessito
Latin
Etymology
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [ˈsɛs.sɪ.toː]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [ˈsɛs.si.t̪o]
Verb
sessitō (present infinitive sessitāre, perfect active sessitāvī, supine sessitātum); first conjugation
Conjugation
Conjugation of sessitō (first conjugation)
indicative | singular | plural | |||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
first | second | third | first | second | third | ||||||||
active | present | sessitō | sessitās | sessitat | sessitāmus | sessitātis | sessitant | ||||||
imperfect | sessitābam | sessitābās | sessitābat | sessitābāmus | sessitābātis | sessitābant | |||||||
future | sessitābō | sessitābis | sessitābit | sessitābimus | sessitābitis | sessitābunt | |||||||
perfect | sessitāvī | sessitāvistī | sessitāvit | sessitāvimus | sessitāvistis | sessitāvērunt, sessitāvēre | |||||||
pluperfect | sessitāveram | sessitāverās | sessitāverat | sessitāverāmus | sessitāverātis | sessitāverant | |||||||
future perfect | sessitāverō | sessitāveris | sessitāverit | sessitāverimus | sessitāveritis | sessitāverint | |||||||
passive | present | sessitor | sessitāris, sessitāre |
sessitātur | sessitāmur | sessitāminī | sessitantur | ||||||
imperfect | sessitābar | sessitābāris, sessitābāre |
sessitābātur | sessitābāmur | sessitābāminī | sessitābantur | |||||||
future | sessitābor | sessitāberis, sessitābere |
sessitābitur | sessitābimur | sessitābiminī | sessitābuntur | |||||||
perfect | sessitātus + present active indicative of sum | ||||||||||||
pluperfect | sessitātus + imperfect active indicative of sum | ||||||||||||
future perfect | sessitātus + future active indicative of sum | ||||||||||||
subjunctive | singular | plural | |||||||||||
first | second | third | first | second | third | ||||||||
active | present | sessitem | sessitēs | sessitet | sessitēmus | sessitētis | sessitent | ||||||
imperfect | sessitārem | sessitārēs | sessitāret | sessitārēmus | sessitārētis | sessitārent | |||||||
perfect | sessitāverim | sessitāverīs | sessitāverit | sessitāverīmus | sessitāverītis | sessitāverint | |||||||
pluperfect | sessitāvissem | sessitāvissēs | sessitāvisset | sessitāvissēmus | sessitāvissētis | sessitāvissent | |||||||
passive | present | sessiter | sessitēris, sessitēre |
sessitētur | sessitēmur | sessitēminī | sessitentur | ||||||
imperfect | sessitārer | sessitārēris, sessitārēre |
sessitārētur | sessitārēmur | sessitārēminī | sessitārentur | |||||||
perfect | sessitātus + present active subjunctive of sum | ||||||||||||
pluperfect | sessitātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||||||||
imperative | singular | plural | |||||||||||
first | second | third | first | second | third | ||||||||
active | present | — | sessitā | — | — | sessitāte | — | ||||||
future | — | sessitātō | sessitātō | — | sessitātōte | sessitantō | |||||||
passive | present | — | sessitāre | — | — | sessitāminī | — | ||||||
future | — | sessitātor | sessitātor | — | — | sessitantor | |||||||
non-finite forms | infinitive | participle | |||||||||||
active | passive | active | passive | ||||||||||
present | sessitāre | sessitārī | sessitāns | — | |||||||||
future | sessitātūrum esse | sessitātum īrī | sessitātūrus | sessitandus | |||||||||
perfect | sessitāvisse | sessitātum esse | — | sessitātus | |||||||||
future perfect | — | sessitātum fore | — | — | |||||||||
perfect potential | sessitātūrum fuisse | — | — | — | |||||||||
verbal nouns | gerund | supine | |||||||||||
genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||||||||
sessitandī | sessitandō | sessitandum | sessitandō | sessitātum | sessitātū |
References
- “sessito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- sessito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.