signaturus
Latin
Etymology
Future active participle of signō.
Participle
signātūrus (feminine signātūra, neuter signātūrum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | signātūrus | signātūra | signātūrum | signātūrī | signātūrae | signātūra | |
| genitive | signātūrī | signātūrae | signātūrī | signātūrōrum | signātūrārum | signātūrōrum | |
| dative | signātūrō | signātūrae | signātūrō | signātūrīs | |||
| accusative | signātūrum | signātūram | signātūrum | signātūrōs | signātūrās | signātūra | |
| ablative | signātūrō | signātūrā | signātūrō | signātūrīs | |||
| vocative | signātūre | signātūra | signātūrum | signātūrī | signātūrae | signātūra | |