smieklīgs

From smiekls (“laugh, laughter”) +‎ -īgs.

smieklīgs (definite smieklīgais, comparative smieklīgāks, superlative vissmieklīgākais, adverb smieklīgi)

1. funny, humorous, amusing (such that it causes laughter, cheerfulness)

   smieklīgs atgadījums ― funny incident

   smieklīgs piedzīvojums ― funny experience, adventure

   smieklīga anekdote ― funny anecdote, joke

   tur nav nekā smieklīga ― there is nothing funny there

   padarīt kādu smieklīgu ― to make someone funny, to make fun of someone

2. funny, ridiculous, laughable (deserving mockery)

   padarīt kādu smieklīgu ― to ridicule someone (lit. to make someone funny)

   ar rotaļīgo toni viņš centās apslēpt savu saviļņojumu, baidīdamies, ka Anitas acīs varbūt varētu likties smieklīgs ― with a playful tone, he tried to hide his emotion, fearing that he might look ridiculous in Anita's eyes

   grāmatvedim radās smieklīga vēlēšanās: sviest no piektā, ceturtā, trešā stāva lejā dažādus priekšmētus ― the accountat had a funny desire: to throw various objects down from the fifth, the fourth, the third floor

3. funny, ridiculous, strange, unusual, bizarre

   tieksme pievērst sev garāmgājēju uzmanību ar piedauzīgu, ķēmīgu izturēšanos ir smieklīga, nožēlojama parādība ― the tendency to attract the attention of passersby with obscene, apish behavior is a ridiculous, pathetic phenomenon

4. (in adverbial form, especially of something small) ridiculously, very

   tie bija smieklīgi maziņi ― they (= watches) were ridiculously (= very) small

• (of "humorous): humoristisks, jocīgs, komisks
• (of "strange, bizarre"): dīvains, neparasts

• smiekls
• smiet, smieties

• smaids, smaidīgs