smieklīgums

Latvian

Etymology

From smieklīgs (funny, ridiculous) +‎ -ums (with smieklīgs from smiekls (laugh, laughter) +‎ -īgs).

Pronunciation

Noun

smieklīgums m (1st declension)

  1. funniness, humorousness (the quality of that which is funny, humorous)
    abi vecie strīdējušies līdz smieklīgumamthe two old pepole (had) argued to the point of humorousness, risibility
    Valentīna ir līdz smieklīgumam stulba; viņas nejēdzīgās atbildes stundās izsauc klasē smieklu šaltisValentīna is stupid o the point of risibility, absurdity; her stupid answers caused bursts of laughter in class
  2. ridiculousness, strangeness, oddity
    vecā lielmāte saprata, kādu varoņdarbu Ilona gadiem bija darījusi, vīra dullumu, smieklīgumu gudri noslēpdamathe old landlady understood what a feat Ilona had done all those years, wisely hiding (her) husband's foolishness, ridiculousness

Declension

Declension of smieklīgums (1st declension)
singular plural
nominative smieklīgums
genitive smieklīguma
dative smieklīgumam
accusative smieklīgumu
instrumental smieklīgumu
locative smieklīgumā
vocative smieklīgum

Synonyms