spoliaturus

Latin

Etymology

Future active participle of spoliō.

Participle

spoliātūrus (feminine spoliātūra, neuter spoliātūrum); first/second-declension participle

  1. about to strip

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative spoliātūrus spoliātūra spoliātūrum spoliātūrī spoliātūrae spoliātūra
genitive spoliātūrī spoliātūrae spoliātūrī spoliātūrōrum spoliātūrārum spoliātūrōrum
dative spoliātūrō spoliātūrae spoliātūrō spoliātūrīs
accusative spoliātūrum spoliātūram spoliātūrum spoliātūrōs spoliātūrās spoliātūra
ablative spoliātūrō spoliātūrā spoliātūrō spoliātūrīs
vocative spoliātūre spoliātūra spoliātūrum spoliātūrī spoliātūrae spoliātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.