stāsts

From the same stem as stāstīt (“to tell, to narrate”), made into a masculine first declension noun.^[1]

• IPA^(key): [stâːsts]

stāsts m (1st declension)

1. (literature) story (a literary work of art, in which events of people's lives are narrated)

   īsais stāsts ― short story

   garais stāsts ― long story (larger scope)

   sadzīves stāsts ― home, everyday life story

   sociālais stāsts ― social story

   psiholoģiskais stāsts ― psychological story

   piedzīvojumu stāsts ― adventure story

   humoristisks, satīrisks stāsts ― humorous, satyrical story

   reālistisks, fantastisks stāsts ― realistic, fantastic story

   dokumentāls stāsts ― documentary story

   stāstu autors ― an author of stories, a story writer

   stāstu krājums ― a collection of stories (= anthology)

   stāsta sižets ― storyline, plot

   īsajā stāstā visa uzmanība pievērsta viena vai dažu cilvēku rīcībai vienā notikumā ― in the short story all attention is directed to the action(s) of one or a few people in the same event

2. story (that which is told, narrated)

   vecu ļaužu stāsti ― old people's stories

   briesmu stāsts ― scary story

   spoku stāsts ― ghost story

   burlaku stāsts ― bandit story (about robbers, killers, etc.)

   mednieku stāsts ― hunter's story (with too many exaggerations)

   tas ir garš stāsts ― this is a long story (= there is much to tell)

   puika būdams, Toms mīlēja klausīties vectēva stāstus par viņa mācekļa gaitām ― as a boy, Toms loved to hear (his) grandfather's stories about his apprentice years

   kundze sāka stāstīt visu, ko zināja; stāstā nekas neatšķirās no tā, ko tepat jau bija pavēstījis Brauska ― the lady started telling all that she knew; in (her) story nothing differed from what Brauska had already told

• (of "that which is told"): stāstījums

• stāstnieks, stāstniece

• stāstīt