staturus

Latin

Etymology 1

Future active participle of stō (“stand”).

Participle

stātūrus (feminine stātūra, neuter stātūrum); first/second-declension participle

  1. about to stand
  2. about to stay, about to remain
Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative stātūrus stātūra stātūrum stātūrī stātūrae stātūra
genitive stātūrī stātūrae stātūrī stātūrōrum stātūrārum stātūrōrum
dative stātūrō stātūrae stātūrō stātūrīs
accusative stātūrum stātūram stātūrum stātūrōs stātūrās stātūra
ablative stātūrō stātūrā stātūrō stātūrīs
vocative stātūre stātūra stātūrum stātūrī stātūrae stātūra

Etymology 2

Future active participle of sistō (“stand”).

Participle

stātūrus (feminine stātūra, neuter stātūrum); first/second-declension participle

  1. about to cause to stand
  2. about to to stop
  3. about to place oneself; to stand
Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative stātūrus stātūra stātūrum stātūrī stātūrae stātūra
genitive stātūrī stātūrae stātūrī stātūrōrum stātūrārum stātūrōrum
dative stātūrō stātūrae stātūrō stātūrīs
accusative stātūrum stātūram stātūrum stātūrōs stātūrās stātūra
ablative stātūrō stātūrā stātūrō stātūrīs
vocative stātūre stātūra stātūrum stātūrī stātūrae stātūra

References

  • staturus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.