subornatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of subōrnō.
Participle
subōrnātus (feminine subōrnāta, neuter subōrnātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | subōrnātus | subōrnāta | subōrnātum | subōrnātī | subōrnātae | subōrnāta | |
| genitive | subōrnātī | subōrnātae | subōrnātī | subōrnātōrum | subōrnātārum | subōrnātōrum | |
| dative | subōrnātō | subōrnātae | subōrnātō | subōrnātīs | |||
| accusative | subōrnātum | subōrnātam | subōrnātum | subōrnātōs | subōrnātās | subōrnāta | |
| ablative | subōrnātō | subōrnātā | subōrnātō | subōrnātīs | |||
| vocative | subōrnāte | subōrnāta | subōrnātum | subōrnātī | subōrnātae | subōrnāta | |