subspicatus
Latin
Etymology
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [sʊp.spiːˈkaː.tʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [sub.spiˈkaː.t̪us]
Adjective
subspīcātus (feminine subspīcāta, neuter subspīcātum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | subspīcātus | subspīcāta | subspīcātum | subspīcātī | subspīcātae | subspīcāta | |
| genitive | subspīcātī | subspīcātae | subspīcātī | subspīcātōrum | subspīcātārum | subspīcātōrum | |
| dative | subspīcātō | subspīcātae | subspīcātō | subspīcātīs | |||
| accusative | subspīcātum | subspīcātam | subspīcātum | subspīcātōs | subspīcātās | subspīcāta | |
| ablative | subspīcātō | subspīcātā | subspīcātō | subspīcātīs | |||
| vocative | subspīcāte | subspīcāta | subspīcātum | subspīcātī | subspīcātae | subspīcāta | |